Dāvināšana ir sena un skaista tradīcija, un neviens nevar aizliegt iepriecināt tuviniekus vai draugus ar naudu vai vērtīgām mantām.
Tomēr no likuma viedokļa jebkura saņemtā dāvana tiek uzskatīta par ienākumu. Lielākajā daļā ikdienas situāciju par dāvanām nekas nav jāmaksā, taču ir noteiktas robežas, kuras zinot, var izvairīties no liekiem pārsteigumiem.
Vissvarīgākais faktors šajā jautājumā ir tieši dāvinātāja saikne ar dāvanas saņēmēju.
Dāvanas no ģimenes un tuvākajiem radiniekiem
Ja dāvinātājs ir laulātais, reģistrēts partneris vai tuvs radinieks, par dāvanu iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā. Civillikums nosaka, ka pie tuvajiem radiniekiem pieder vecāki, vecvecāki, bērni, mazbērni, brāļi un māsas.
Šajā lokā ietilpst arī tantes, onkuļi un brāļu vai māsu bērni. Šie cilvēki savā starpā var dāvināt gan naudu, gan mantas vai pat nekustamo īpašumu bez nodokļu nomaksas pienākuma.
Nav nozīmes dāvanas vērtībai – tā var būt gan neliela naudas summa, gan māja vai dārga automašīna.
Tomēr ir viena būtiska nianse, kas attiecas uz lielākām summām. Ja viena gada laikā no šiem tuvajiem cilvēkiem saņemto dāvanu kopējā vērtība pārsniedz 10 000 eiro, Valsts ieņēmumu dienestā ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija.
Svarīgi saprast, ka tas nenozīmē nodokļa maksāšanu. Deklarācija šajā gadījumā kalpo tikai kā informatīvs paziņojums valstij, ka cilvēkam ir bijis lielāks ienākums, kas nav apliekams ar nodokli.
Piemēram, ja vīrs sievai gada laikā pārskaita 10 001 eiro, sievai būs jāaizpilda deklarācija, bet nodoklī nebūs jāmaksā neviens cents. Ja summa ir kaut par eiro mazāka par desmit tūkstošiem, nekas nav jādara. Šis noteikums attiecas uz visu radinieku dāvinājumu kopsummu gada griezumā.
Cik drīkst dāvināt draugi un paziņas?
Situācija mainās, ja dāvinātājs nav laulātais vai tuvs radinieks. Šeit likums ir stingrāks, un ir noteikts konkrēts limits. No cilvēka, kurš nav jūsu radinieks Civillikuma izpratnē, gadā var saņemt dāvanas līdz 1425 eiro vērtībā bez nodokļu nomaksas.
Tiklīdz šī summa tiek pārsniegta, no starpības ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tas attiecas arī uz pāriem, kuri dzīvo kopā, bet nav reģistrējuši laulību vai oficiālu partnerību. Ja partneris katru mēnesi savai otrai pusei ieskaita 200 eiro saimniecības tēriņiem, gada laikā tie ir 2400 eiro. No šīs summas 1425 eiro nodoklis neskars, bet no atlikušajiem 975 eiro būs jāveic nodokļa maksājums.
Interesanti, ka valsts vērtē katru dāvinātāju atsevišķi. Ja jums ir daudz dāsnu draugu un katrs no viņiem gada laikā uzdāvina, piemēram, 1400 eiro, nekāds nodoklis nebūs jāmaksā, pat ja kopējā summa jūsu maciņā būs visai iespaidīga.
Galvenais, lai no viena konkrēta cilvēka saņemtā summa nepārsniegtu noteikto limitu. Protams, ja dāvana tiek pasniegta kā slēpta atlīdzība par kādu pakalpojumu vai darbu, nodoklis ir jāmaksā no pilnas summas, jo tas vairs netiek uzskatīts par nesavtīgu dāvinājumu.
Arī šajos gadījumos spēkā ir noteikums par 10 000 eiro slieksni – ja visu saņemto dāvanu kopsumma gadā to pārsniedz, deklarācijas iesniegšana ir obligāta pat tad, ja nodoklis nav jāmaksā.
Izņēmumi studijām un veselībai
Likumā ir paredzēti īpaši gadījumi, kad dāvinājuma summa var būt jebkāda un nodoklis nav jāmaksā, pat ja dāvinātājs ir pilnīgs svešinieks. Tas attiecas uz naudu, kas paredzēta izglītības iegūšanai vai ārstniecības izdevumu segšanai.
Ja kāds vēlas apmaksāt jūsu studijas augstskolā vai segt operācijas izmaksas, par šo naudu nodoklis nav jāmaksā. Šis izņēmums gan neattiecas uz kosmētiskajām operācijām.
Lai izmantotu šo atvieglojumu, ir jāizpilda divi svarīgi nosacījumi. Pirmkārt, naudas darījumam jānotiek ar bankas pārskaitījumu, nevis skaidrā naudā.
Otrkārt, dāvanas saņēmējam ir jāsaglabā visi dokumenti, kas pierāda naudas izlietojumu mērķim – rēķini, čeku kopijas vai studiju līgums. Ja valstij radīsies jautājumi par naudas izcelsmi, šie papīri būs galvenais pierādījums tam, ka nodoklis nav jāmaksā.
Ikdienas situācijas un dārgie dāvinājumi
Dzīvē gadās arī neparastākas situācijas. Piemēram, dārga saderināšanās gredzena saņemšana. Kamēr pāris nav oficiāli laulāts, līgavainis nodokļu ziņā ir svešinieks. Ja gredzens maksā vairākus tūkstošus eiro, teorētiski no summas virs 1425 eiro būtu jāmaksā nodoklis.
Tā kā gredzens ir personīga manta un valsts iestādes parasti netiek informētas par šādiem privātiem pirkumiem, praktiskajā dzīvē nodokļu kontrole šādus gadījumus skar reti. Tomēr likums šādu pienākumu paredz, un par to būtu jāatceras.
Līdzīga situācija ir ar atbalstu mazbērnu audzināšanai. Ja vecmāmiņa vēlas palīdzēt savam mazdēlam un sūta naudu bērna mātei (vedeklai), jārēķinās, ka vedekla nodokļu izpratnē ir cita persona.
Ja summa pārsniedz gada limitu, vedeklai var rasties nodokļa parāds. Lai no tā izvairītos, drošāk ir naudu skaitīt tieši uz mazbērna kontu vai apmaksāt konkrētus rēķinus par bērna pulciņiem vai dārziņu. Vecmāmiņa un mazbērns ir tuvi radinieki, tāpēc šādiem dāvinājumiem ierobežojumu nav.
Bieži jautājumi rodas arī situācijās, kad viens cilvēks savā kontā savāc naudu kopīgai dāvanai, piemēram, skolotājai no visas klases. Šeit uztraukumam nav pamata. Cilvēks, kura kontā nauda ienāk, šajā gadījumā ir tikai starpnieks.
Viņš negūst personīgu labumu, bet vienkārši pārvirza citu vecāku naudu kopīgam mērķim. Lai būtu pilnīga drošība, ieteicams maksājuma mērķī lūgt ierakstīt, piemēram, “Nauda klases dāvanai”. Saglabājot dāvanas iegādes čeku, jebkurā brīdī varēs pierādīt, ka šie līdzekļi nav bijuši personīgie ienākumi.
Dāvināšana joprojām ir brīva izvēle, un vairumā gadījumu tā neuzliek nekādu finansiālu slogu. Galvenais ir atcerēties par samērīgumu un sekot līdzi summu apmēram, lai svētku prieks nepārvērstos liekā birokrātijā vai negaidītos rēķinos no valsts.
